Visi pieaugušie, kas strādā ar bērniem un jauniešiem, ir atbildīgi par to labklājību. Ikvienai skolai ir pienākums veicināt un sargāt visu savu audzēkņu labklājību. Šis pienākums ir noteikts Izglītības un bibliotēku rīkojuma (ZI) 2003 IV daļas no 17.-19. punktam par Audzēkņu labklājību un aizsardzību – Padomju un vadītāju pienākumi.
Skolotāji ik dienas pavada daudzas stundas kopā ar jauniešiem savās klasēs / skolā un ir labā pozīcijā, lai atpazītu un reaģētu uz jebkurām bažām, kādas varētu rasties. Ikvienā skolā ir īpaši apmācīts personāls - bērnu aizsardzības skolotājs un tā vietnieks -, kas pārrauga bērnu aizsardzības politiku savā skolā. Bērnu aizsardzības politikai ir skaidri jānosaka, kā skola reaģē jautājumos, kas skar bērnu aizsardzību. Šīs politikas eksemplāram būtu jābūt ikvienam vecākam.
Skolām ir svarīga nozīme bērna aizsardzības procesā, un tām ir jāpilda savi pienākumi, strādājot kopā ar citiem profesionāļiem, veicinot visu bērnu labklājības aizsardzību.
Kas ir bērnu aizsardzība?
Ko ietver bērnu aizsardzības izmeklēšana?
Kas notiek, ja izmeklēšana secina, ka bažām nav pamata?
Kas notiek, ja tiek atklāta vardarbība?
Kāds ir medicīniskās izmeklēšanas mērķis?
Vai vecākiem ir jāsniedz piekrišana medicīniskās izmeklēšanas veikšanai?
Vai bērni tiks aizvesti prom no vecākiem?
Kas ir bērnu aizsardzības reģistrs?
Kas ir bērnu aizsardzības plāns?
Kas ir galvenais darbinieks?
Kas ir "riska novērtējums”?
Kas vēl tiks iesaistīts?
Kas ir bērnu aizsardzības lietu konference?
Kādēļ šāda tikšanās varētu tikt sasaukta?
Ko var darīt vecāki?
Kas šajās konferencēs notiek?
Kas notiek pēc tam?
Palīdzība ar transportu/bērna pieskatīšanu
Tulki
Kas notiek pēc šīm konferencēm?
Pārsūdzēšanas procedūra
Kas ir bērna aizsardzība?
"Bērna aizsardzība" ir jēdziens, ko mēs izmantojam, kad ir nepieciešams izmeklēt apsūdzības par vardarbību pret bērnu. Tomēr bērna aizsardzība nav tikai kāda specifiska gadījuma izmeklēšana, kurā varētu būt cietis bērns/bērni. Tas ietver rūpīgu bērnu un to ģimenes vajadzību novērtēšanu, lai sniegtu efektīvu palīdzību un atbalstu. Palīdzībai un atbalstam ir jāpastiprina bērnu labklājība, kā arī jāpasargā tos no būtiska kaitējuma.
Ikvienam, kurš ir uztraukts par to, ka varētu pastāvēt risks, ka bērnam tiek nodarīts kaitējums vai pret to izturas vardarbīgi, ir jāgriežas pēc padoma pie Sociālā dienesta, NSPCC vai policijā. Tas tiek dēvēts par "nosūtīšanu". To var veikt kaimiņi, draugi, radinieki, tādi speciālisti kā skolotāji, medmāsas vai dakteri, kā arī paši bērni vai viņu vecāki. Dažreiz persona, kas sniedz informāciju, paliek anonīma un uzstāj uz to, lai netiktu identificēta. Šādos gadījumos nav iespējams vecākiem atklāt informācijas avotu.
Ko ietver bērnu aizsardzības izmeklēšana?
Vardarbības pret bērnu izmeklēšanas laikā atbildība ir dalīta. Tas ietver daudzas aģentūras, piemēram, sociālos dienestus, NSPCC, policiju, ārstus, medmāsas, skolas un Pārbaudes padomes. Katrai aģentūrai ir noteikta procedūra, kura tai ir jāievēro. Šīs procedūras ir skaidri noteiktas Reģionālā apgabala bērnu aizsardzības komitejas bērnu aizsardzības politikā un procedūrās. Izmeklēšanas mērķis ir noteikt, kāds risks, ja tāds pastāv, apdraud bērnu/bērnus. Izmeklēšanas gaitā viens vai vairāki profesionāļi vienosies par tikšanos ar vecākiem, lai aprunātos par bažām un dzirdētu to viedokli par situāciju. Parasti tas ir sociālais darbinieks. Dažreiz tikšanās ar ģimeni var būt apvienota, piedaloties gan sociālajam darbiniekam, gan policijas pārstāvim. Viņi arī kontaktēsies ar jebkuru citu, kam ir vecāku pienākumi un, protams, viņi attiecīgos gadījumos runās ar bērnu/bērniem. Pārbaudes veiks profesionāļi, kas labi pazīst ģimeni, piemēram, skolotāji. Iespējams, ka būs nepieciešama arī medicīniskā izmeklēšana. Tam ir nepieciešama vecāku piekrišana. Izmeklēšanai bērna interesēs ir jābūt detalizētai, lai iegūtu pēc iespējas pilnīgāku priekšstatu par ģimeni un ļoti rūpīgi pārbaudītu visu informāciju. Cik vien iespējams, vecāki tiek informēti, un ar tiem tiek veiktas konsultācijas par katru izmeklēšanas posmu. Ir svarīgi, lai ģimenes zinātu par bažu iemesliem un izprastu katras iesaistītās aģentūras lomu.
Kas notiek, ja izmeklēšana secina, ka bažām nav pamata?
Dažreiz izmeklēšana secina, ka bažām nav pamata, lai jautājums tiktu izskatīts dziļāk. Sociālais darbinieks vai vecākais sociālais darbinieks ģimeni rakstiski informēs par iznākumu.
Kas notiek, ja tiek atklāta vardarbība?
Ja tiek secināts, ka pret bērnu ir vērsta vardarbība, tiek veiktas darbības, lai nodrošinātu, ka bērns nākotnē tiek pasargāts. Sociālie dienesti un citi profesionāļi nolems, kā to vislabāk panākt. Viņi šajā sakarā konsultēsies ar ģimeni. Iespējams, ka būs nepieciešams organizēt sākotnējo bērna aizsardzības lietas konferenci.
Kāds ir medicīniskās izmeklēšanas mērķis?
Bērnam, iespējams, ir nepieciešama medicīniskā izmeklēšana. Iespējams, tas būs nepieciešams, lai palīdzētu izmeklēšanai. Vēl svarīgāk ir tas, ka tā būs nepieciešama, lai noskaidrotu, vai būs nepieciešama tālākā ārstēšana. Šī izmeklēšana varētu daļēji palīdzēt mazināt bērna un/vai vecāku bažas. Izmeklēšanu veiks īpaši apmācīts ārsts. Vecāki vai kāds, kam bērns uzticas, var doties ar bērnu veikt medicīnisko izmeklēšanu.
Vai vecākiem ir jāsniedz piekrišana medicīniskās izmeklēšanas veikšanai?
Iesaistītie profesionāļi cenšas strādāt sadarbībā ar ģimenēm. Ja vien tas būs iespējams, viņi uzklausīs vecāku un citu ģimenes locekļu viedokļus katrā bērna aizsardzības procesa posmā. Vecāku piekrišana medicīniskajai izmeklēšanai tiks lūgta. Ja tiks uzskatīts, ka bērns ir pietiekoši vecs, lai spētu saprast un rīkoties neatkarīgi, tad bērna viedoklis arī tiks ņemts vērā. Izmeklēšanas laikā bērna intereses vienmēr tiks uzskatītas par primārām. Ja bērns nevēlēsies veikt medicīnisko izmeklēšanu vai ja tā tiks uzskatīta par pārāk traumatisku, tad tā netiks veikta. No otras puses, ja vecāki atteiksies dot piekrišanu un Veselības un sociālais dienests uzskatīs to par nesaprātīgu, tad, iespējams, dienests vērsīsies tiesā pēc vadlīnijām, lai bērns tiktu intervēts vai medicīniski izmeklēts. Šādā situācijā vecākiem ir jāmeklē jurista padoms.
Vai bērni tiks aizvesti prom no vecākiem?
Daudzi vecāki uztraucas, ka to bērni varētu tikt aizvesti prom no mājām. Vairumā gadījumu tā nenotiek. Tiek darīts viss iespējamais, lai ģimene paliktu kopā. Lielākā daļa bērnu paliek mājas, un tiem tiek sniegti attiecīgi pakalpojumi, lai palīdzētu gan viņiem, gan viņu ģimenei. Acīmredzami ir tas, ka ļoti svarīga ir vecāku piekrišana, sadarbība un dalība. Tomēr bērna drošība un labklājība ir pirmajā vietā. Ja lietas konferencē tiek uzskatīts, ka bērnam mājās draud ievērojams risks, tad tiks ieteikts, lai par bērnu rūpētos kāds cits. Dažreiz tas var tikt panākts ar vecāku piekrišanu. Citos gadījumos var tikt iesaistīta tiesa, kas var panākt ar vecākiem vienošanos. Ja tā notiek, vecāki un bērni atkarībā no to vecuma varēs savu viedokli izklāstīt tiesā. Ģimenēm vajadzētu meklēt juridisku palīdzību, lai advokāts tām palīdzētu tiesas sēdē. Lietas konference nepieņem gala lēmumu par lēmumu doties uz tiesu. Tas ir sociālā dienesta pienākums. Šo lēmumu nekad nav viegli pieņemt. Tiesā lietas tiek izskatītas izņēmuma apstākļos un vienmēr, lai tas būtu bērna vislabākajās interesēs.
Kas ir bērnu aizsardzības reģistrs?
Reģistrs ir to bērnu saraksts, kurā tiek norādīti bērni, pret kuriem kādā veidā izturas varmācīgi, vai tiek uzskatīts, ka pret tiem izturas varmācīgi vai tiek nodarīts pāri, vai arī kuriem varētu draudēt kaitējuma risks, vardarbība vai nolaidība. Reģistru uztur Sociālā dienesta departaments. Tas ir strikti konfidenciāls, un informācija ir pieejama tikai tādiem speciālistiem kā veselības pārstāvji, skolotāji, ārsti, policijas pārstāvji un sociālie darbinieki.
Ja jūsu bērns tiek ievietots reģistrā, tad tas nebūt nenozīmē, ka tas tur paliks vienmēr. Pēc aptuveni trīs mēnešiem norisināsies otrā konference un tiks lemts, vai bērna vārdam būtu jāpaliek reģistrā. Ja lēmums ir pozitīvs, tad jautājums vēlreiz tiks skatīts pēc sešiem mēnešiem. Līdzko tiks uzskatīts, ka bērnam vairs risks nedraud, viņa vārds no reģistra tiks dzēsts.
Kas ir bērnu aizsardzības plāns?
Visiem bērniem, kuru vārdi ir Bērnu aizsardzības reģistrā, ir jābūt bērna aizsardzības plānam. Plānā jābūt skaidri noteiktam, ko katrai aģentūrai būtu jādara, lai sniegtu savu ieguldījumu bērna aizsardzībā. Tajā ir jābūt skaidri definētam tam, kas tiek sagaidīts no vecākiem, lai mazinātu bērnam draudošo risku. Vecāki tiks iesaistīti plāna sagatavošanā.
Profesionāļiem un vecākiem/aprūpētajiem ir sīki jāizstrādā plāns darba grupas tikšanās laikā, kas tiek organizēta pēc bērna aizsardzības konferences. Šī plāna mērķis ir -
Pieņemot, ka tas ir bērna vislabākajās interesēs, - atbalstīt ģimeni un ģimenes locekļus plašāk, lai veicinātu to bērna labklājību.
Bērnu aizsardzības plānā būtu jānosaka, kas ir jādara, kādēļ, kad un kurš to veiks. Plānā ir -
Jāietver specifiskus, sasniedzamus, uz bērnu vajadzībām veidotus mērķus, kas domāti, lai pasargātu bērnu un veicinātu bērna labklājību;
Skaidri jānosaka šo profesionāļu loma un pienākumi, ikdienā kontaktējoties ar bērnu, piemēram, ar veselības darbiniekiem, ģimenes ārstiem un skolotājiem, kā arī ar jebkuram citam profesionālam un uz ģimeni vai bērnu orientētam atbalstam.
Bērna aizsardzības plānam ir jāņem vērā bērna vēlmes un izjūtas, kā arī vecāku uzskati, cik vien tas ir saskaņā ar bērna labklājību. Galvenajam darbiniekam ir jāpieliek visas pūles, lai bērni un vecāki skaidri izprastu plāna mērķus, lai viņi tos pieņemtu un vēlētos tos izpildīt. Plānam būtu jābūt veidotam ar ģimeni to dzimtajā valodā. Ja ģimenes izvēle netiek ņemta vērā par to, kā tiks nodrošināta bērna labklājība, tad šajā sakarā tam ir jāsniedz paskaidrojums. Ģimenes ir jāinformē, ka tām ir tiesības izteikt sūdzības un sevi pārstāvēt, kā arī to, kā to izdarīt.
Kas ir galvenais darbinieks?
Galvenais darbinieks ir sociālais darbinieks, ko ieceļ lietas konference un kurš ir atbildīgs par plānošanu ar vecākiem un citām aģentūrām par to, kā vislabāk samazināt jebkurus ar bērnu saistītos riskus. Galvenais darbinieks būs tā persona, ar ko citi darbinieki sazināsies, ja tiem būs kādas šaubas, un kurai tiks sniegta visa informācija par incidentu Tas nozīmē, ka galvenajam darbiniekam var būt situācijas pārskats un viņš/viņa var pamanīt bažu pieaugumu, un nepieciešamības gadījumā noorganizēt palīdzības sniegšanu.
Kas ir "riska novērtējums”?
Šāds nosaukums ir dots sīkai atskaitei, ko sociālais darbinieks un citi profesionāļi aizpilda, līdzko bērna vārds tiek ievietots bērna aizsardzības reģistrā. Uz šīs informācijas pamata tiek apspriesti plāni, kādi soļi ir jāveic, lai vecākiem un bērniem sniegtu vislabāko iespējamo palīdzību.
Kas vēl tiks iesaistīts?
Profesionāļu (piemēram, veselības pārstāvis, skolotājs) kodola grupa ar vecākiem un galveno darbinieku strādās, lai ģimene pilnībā izprastu situāciju. Tad šī informācija sniegs bāzi lēmuma pieņemšanai par tālāko palīdzību un bērna aizsardzību.
Kas ir bērnu aizsardzības lietas konference?
Tā ir cilvēku no dažādām aģentūrām tikšanās, piemēram, sociālie darbinieki, veselības darbinieki, ģimenes ārsti, policijas pārstāvji un skolotāji.
Kādēļ šāda tikšanās varētu tikt sasaukta?
Lai apspriestu bažas un satraukumu par bērna/bērnu aprūpi.
Ko var darīt vecāki?
Sociālais darbinieks ar viņiem runās par konferences iemesliem un par to, kad šīs tikšanās norisināsies.
Viņi varētu arī vēlēties iegūt padomus no advokāta, vietējā Iedzīvotāju konsultāciju biroja vai Ģimenes tiesību grupas.
Kas notiek šajās konferencēs?
Visas iesaistītās aģentūras dalīsies ar ģimeni informācijā, kas ir saistīta ar to satraukumu un bažām par bērna/bērnu aprūpi.
Ir svarīgi, lai vecāki ierastos un dzirdētu, kas tiek teikts, bet vēl svarīgāk ir arī tas, lai citi cilvēki, kas ieradušies uz tikšanos, dzirdētu to, kas ir sakāms vecākiem.
Mēs saprotam, ka vecāki var justies nobažījušies, tāpēc, ja viņi jūt, ka viņiem ir nepieciešama palīdzība, viņiem tiek ieteikts ierasties kopā ar radiniekiem vai draugiem.
Kas notiek pēc tam?
Tiek pieņemts lēmums, un izteikti ieteikumi par to, kādas darbības ir nepieciešamas, lai aizsargātu bērnu/bērnus un palīdzētu ģimenei.
Palīdzība ar transportu / bērna pieskatīšanu
Ja vecāki prasa palīdzību ar transportu vai palīdzību ar bērna pieskatīšanu, lai viņi varētu apmeklēt tikšanos, sociālais darbinieks centīsies nodrošināt palīdzību.
Tulki
Angļu valoda varētu nebūt vecāku dzimtā valoda, tādēļ, ja vecāki domā, ka viņiem būs nepieciešams tulks, tad viņam par to pēc iespējas ātrāk ir jāinformē sociālais darbinieks, lai to būtu iespējams noorganizēt.
Kas notiek pēc konferences?
Tikšanās laikā lēmumi un rekomendācijas tiks apspriestas ar vecākiem, kā arī viņi tiks informēti rakstiski.
Apelācijas iesniegšanas procedūra
Ja vecāki nav apmierināti ar pieņemto lēmumu, viņiem būtu jākontaktējas ar sociālo darbinieku, lai iegūtu papildu informāciju.
