Young girl smiling in class Close up head shot of boy in school Girl holding hand up, with teacher at white board
.

Huligānisms (Bullying)

Huligānisms var būt par iemeslu tam, ka bērns neapmeklē skolu.  Kā vecākiem jums vajadzētu zināt, kā reaģēt, ja uzzināt, ka jūsu bērns ir vai ir bijis huligāns vai arī izrāda huligānisku uzvedību.

 

Kas ir huligānisms?

 

Vai pastāv dažādi huligānisma veidi?

 

Kādi ir huligānisma simptomi?

 

Kādas ir huligāniskas uzvedības raksturīgās iezīmes?

 

Kur huligānisms notiek?

 

Kādēļ notiek huligānisms?

 

Kā es varu tiktu galā ar huligānismu?

 

Kāda ir skolas atbildība?

 

Ko var darīt skola, lai novērstu huligānismu?

 

Kādu atbalstu/ palīdzību skola var piedāvāt huligānisma upuriem?

 

Kādu atbalstu / palīdzību skola var piedāvāt huligānismā vainīgajai personai?

 

Ko es varu darīt, ja skolas reakcija mani neapmierina?

 

Kāda cita palīdzība vēl ir pieejama?

Kas ir huligānisms?

Tā ir stūrgalvīga, apzināta vēlme kādam nodarīt pāri, draudēt vai biedēt.  - Izglītības departamenta (DE) huligānisma definīcija

Skolas funkcija ir sniegt vislabāko izglītības standartu visiem tās audzēkņiem.  Droša un garantēta vide ir būtiska šī mērķa sasniegšanai.  Huligānisms zeļ nepārliecinātības, slepenības un baiļu atmosfērā, un pēc savas būtības mazina un pavājina izglītības kvalitāti un paredz psiholoģisku kaitējumu.  Tādēļ tas ir jautājums, kas noteikti ir stingri jāizskata skolām un vietējām sabiedrības aģentūrām.

 

 

Huligānisms ietekmē ne tikai tos, kas tiek tūlītēji skarti - tas ietekmē ikvienu, kas ir klasē, skolas sabiedrībā un gala rezultātā arī plašāku sabiedrību.  Kolektīvā ir nepieciešama augsta piesardzība gadījumos, ja huligānisms ir sagaidāms, un ar to ir jācīnās atbilstošā veidā. 

 

Vai pastāv dažāda veida huligānisms?

Huligānisms ietver plaša spektra darbības

 

  1. Audzēkņa uzvedība

(i) Fiziskā agresija:

Tas ietver grūšanu, stumšanu, speršanu un iedunkāšanu - tam var būt arī smaga fiziska uzbrukuma forma.  Ekstrēmos gadījumos tiek izmantoti ieroči, piemēram, naži.  Šāda uzvedība biežāk sastopama zēnu vidū, nekā meiteņu.

 

(ii) Verbāli:

Šajā gadījumā ierocis ir balss.  Tas var izpausties kā nemitīga kādas personas (-u) saukšana vārdā, kas to pazemo, sāpina vai aizskar.  Šāds huligānisms bieži tiek vērsts pret upuri sakarā ar fiziskajām atšķirībām, akcentu vai īpatnēju balss tembru un sakarā ar augstām vai zemām akadēmiskajām spējām.  Apsaukšana var būt arī kā piezīmes par audzēkņa seksuālo orientāciju.  (Anonīmi telefonu zvani ir ļoti izplatīta verbālā huligānisma formu, par kuras upuriem var būt gan bērni, gan skolotāji).

 

(iii) Iebiedēšana:

Tā izpaužas kā ļoti agresīva ķermeņa valoda un balss tonis, uzspiežot upurim izdarīt ko tādu, ko viņš/viņa nevēlas darīt.  Huligāniska sejas izteiksme vai "skatiens" vai norādīt par agresiju un/vai nepatiku.  Pastāvīgi tiek izmantoti draudi, lai grautu upura pārliecību.

 

(iv) Izolēšana:

Šādu darbību parasti ierosina huligāns.  Upuris ar nodomu tiek izolēts, izslēgts vai ignorēts, un to dara daži no klases vai visa klase.  To var papildināt apkārt padotas zīmītes, čukstiski aizvainojumi, ko upuris var sadzirdēt, vai pazemojošu piezīmju rakstīšana uz tāfeles vai publiskās vietās.

 

(v) Izspiešana:

Var tikt pieprasīta nauda, un upurim var tikt draudēts, ja tas tūlīt nesamaksā. Upurim var tikt atņemti launaga, pusdienu taloni vai arī pusdienu nauda.   Upuris var tikt piespiests zagt, laupījumu atdodot huligānam.  Šāda taktika var tikt izmantota tikai tādēļ, lai upuri apvainotu.

 

(vi) Kaitējums īpašumam:

Huligāns var pievērst uzmanību upurim piederošajām mantām.  Tā rezultātā var tikt sabojātas, nozagtas vai paslēptas skolas grāmatas, apģērbs vai arī personīgais īpašums. 

     2.  Pieaugušo uzvedība

Neviļus vai kā citādi pieaugušie skolas apstākļos var tikt iesaistīti huligānisma darbībās, tās provocēt, kā arī tās sekmēt

 

(i) Pazemojot audzēkni, kuram ir izcilas/vājas sekmes, vai arī ja audzēknis ir ievainojams kādā citā veidā;

(ii) Pielietojot sarkasmu/negatīvus komentārus saistībā ar audzēkņa fizisko izskatu vai izcelsmi, sagatavotību; 

(iii) Izmantojot grimases vai žestus, kas ir pazemojoši un apdraudoši.

Kādas ir huligānisma pazīmes un simptomi?

Lai arī bieži vien upuris neko nesaka, tomēr ir iespējams ievērot noskaņojuma un uzvedības izmaiņas, kas var norādīt uz ciešanām.  Huligānisma upuri jūtas bezpalīdzīgi un huligāna darbību varas nomākti.  Tas noved pie nedrošības, palielinātām bailēm, pārliecinātības zuduma un tam sekojošas pašnovērtējuma samazināšanās.  Tādējādi upuris kļūst vēl ievainojamāks.  Ekstrēmos gadījumos huligānisms var novest līdz pašnāvībai.  Ir svarīga modrība attiecībā uz jebkurām uzvedības izmaiņām, jo ir svarīgi iejaukties agrīni.

 

Audzēknis, kurš cieš no huligānisma, var izrādīt kādu no sekojošām pazīmēm un simptomiem:

 

  • Fiziskas slimības pazīmes, piemēram, vēdera un galvas sāpes.
  • Bažas par došanos uz skolu un no skolas; vēlmi, lai tiktu aizvests/-a un sagaidīts/-a pie skolas, izvairīšanās ievērot precīzu laiku, kad doties uz skolu.
  • Temperamenta un/vai uzvedības izmaiņas.
  • Stresa un satraukuma pazīmes - grūtības ar gulēšanu un ēšanu, raudāšana, slapināšana gultā, murgi, stostīšanās, intraverta un nekomunikabla uzvedības stila pieņemšana.
  • Mantu un/vai apģērbu bojājumi vai pazušana.
  • Palielināts pieprasījums pēc naudas un/vai tās zagšana.
  • Neizskaidrojami zilumi vai ievainojumi.
  • Mācību sekmju pasliktināšanās vai entuziasma un intereses zaudēšana skolā.
  • Nepatika un/vai atteikšanās runāt par to, kas viņu uztrauc.
  • Pašsakropļošana un pašnāvības mēģinājumi.

 

Atsevišķi šīs pazīmes un simptomi nebūt nenozīmē, ka audzēknis ir huligānisma upuris.  Tomēr, ja pastāv šo pazīmju kombinācijas vai tās parādās atkārtoti, ir nepieciešama tālāka izmeklēšana, lai noteiktu to, kas šo audzēkni ietekmē.

 

Kādas ir huligāniskas uzvedības pazīmes?

Huligānisms ir pastāvīga un pārsvarā slēpta darbība.

 

Jebkurš bērns var kļūt par huligānisma upuri bez viņa paša vainas.  Nesenais pētījums ir parādījis, ka līdz 20% no visiem skolu bērniem ir kļuvuši par huligāniskas uzvedības upuriem.

 

Upuris tiek uztverts kā atšķirīgs.  Viņš/viņa var būt jūtīgs/-a, emocionāls/-a, pasīvs/-a, vientuļnieks/-ce, sociāli vai akadēmiski veiksmīgāks/-a, vai arī vardarbības ģimenē upuris, kā arī būt atšķirīgas rases / kultūras / reliģijas / seksuālās orientācijas pārstāvis/-e utt.

 

Arī uzvedoties normāli, audzēkņi var viens otru ķircināt vai izsmiet.  Tomēr pienāk brīdis, kad tas kļūst par huligānisku uzvedību.  Smaguma pakāpe un ilgums ir tieši saistīts ar upura reakciju uz verbālu, fizisku vai psiholoģisku agresiju. 

 

Huligānisma upuri nav vainīgi, tomēr daži audzēkņi neapzināti var piesaistīt huligānisku uzvedību.

 

Vispārīgi tiek pieņemts, ka huligānisms ir iemācīta uzvedība, ko var veikt indivīds vai grupa.

 

Huligāns bieži var būt nedrošs, ar zemiem panākumiem un zemu pašnovērtējumu, cenšas iegūt varu, izrādīties, var būt greizsirdīgs un mazāk motivēts, salīdzinot ar saviem vienaudžiem.  Viņš/-a var nejust nožēlu un sevi pārliecināt, ka upuris ir pelnījis kļūt par huligāniskas uzvedības subjektu.

 

Ir svarīgi, lai skolas atzītu, ka jebkurš audzēknis var būt huligāniskas uzvedības upuris vai tās veicējs.

 

Kur notiek huligāniskās darbības?

Skolā huligānisms bieži notiek laikā, kad audzēkņi netiek uzraudzīti, piemēram, starpbrīžos vai pusdienas laika pārtraukumos.  Huligāni var izmantot savas priekšrocības pret upuri, kad tvumā nav neviena atbildīgā pieaugušā, kas varētu uzmanīt to uzvedību.

Pētījumā tika atklāts, ka visvairāk huligānisma darbību ir novērotas spēļu laukumos.

 

Tam var būt vairāki iemesli:

 

  • Neadekvāta uzraudzība;
  • Konstruktīvu spēļu un spēļu laukumu trūkums;
  • Slepenas vietas, kur slēpt antisociālu uzvedību;
  • Bērni var "sagrupēties" pret savu upuri;
  • Trokšņa līmenis ir augsts un ir iespējams noslēpt notiekošo;
  • Spēļu fiziskais raksturs;
  • Audzēkņu vecuma diapazons, kā rezultātā mazākie un jaunākie bērni ir ievainojamāki.

 

Citas vietas, kurās ir iespējams huligānisms, ir sekojošas: tualetes, ģērbtuves, skapīšu telpas, koridori, dušas, pārģērbšanās telpas un skolas autobusi.  Lai samazinātu huligānismu ir nepieciešama cieša uzraudzība. Huligānisms var notikt arī klases telpās.  Šajos gadījumos tieši skolotājiem ir svarīga loma, nodrošinot stabilitātes un drošības atmosfēru.  Audzēkņus ir nepieciešams atrunāt izmantot verbālu vai fizisku vardarbību, tomēr tas jādara pareizi.  Tāpat arī skolotājiem pašiem vajadzētu izvairīties izmantot pazemojošu vai sarkastisku valodu, kā arī pielietot jebkādu fizisko vardarbību.

 

Ceļš no skolas/uz skolu arī sniedz vēl vienu iespēju antisociālai uzvedībai.

 

Ir svarīgi atzīt to, ka huligānisms notiek arī ārpus skolas vides. Bieži vien problēma var ietekmēt jaunā cilvēka sociālo dzīvi un tā var izpausties, piemēram, jauniešu organizācijās.

 

Kādēļ notiek huligānisms?

Huligānisma iemesli ir kompleksi un atšķirīgi.  Tālāk minēti daži no visbiežākajiem iemesliem

 

  • nepareizs priekšstats, ka agresīva uzvedība ir pieņemama;
  • statusa iegūšana savu draugu vai vienaudžu priekšā;
  • lai iegūtu uzmanību no sev nozīmīgiem pieaugušajiem;
  • garlaicība;
  • izspiešana;
  • lai kompensētu neizdošanos - gan macību un sociālajā jomā, gan vecāku spiediena rezultātā;
  • huligānisms var būt vardarbības / atstāšanas novārtā bērnībā simptoms.

 

Kā es varu tiktu galā ar huligānismu?

 

  • Neignorējiet pazīmes un simptomus!
  • Necentieties tikt ar visu galā pats/pati ar saviem spēkiem!
  • Runājiet un uzklausiet savus bērnus, un uztveriet šo jautājumu nopietni!
  • Pierakstiet jums sniegtos datus vai informāciju!
  • Saglabājiet jebkurus pierādījumus, kas varētu pierādīt notiekošo, piemēram, īsziņu, zīmīti vai e-pastu utt.!
  • Pārliecinieties, ka jūsu bērnam nedraud tūlītējas briesmas!
  • Sazinieties ar skolu pēc iespējas ātrāk un vienojieties par tikšanos, lai apspriestu radušās bažas!
  • Ja jums ir nepieciešams atbalsts, uz satikšanos ierodieties ar draugu vai radinieku!
  • Esiet mierīgs/-a un centieties savas bažas izklāstīt skaidri un racionāli!

 

Kāda ir skolas atbildība?

Padomes vadītāji juridiski ir atbildīgi par to, lai veicinātu un nodrošinātu visu bērnu labklājību to skolās.  To pienākumi ir izklāstīti Izglītības un bibliotēku rīkojuma 2003 sekojošos punktos: 17., 18. un 19. Viņiem ir jānodrošina, lai tiktu veikti saprātīgi pasākumi, lai sniegtu drošu vidi audzēkņiem un tie varētu piepildīt savu izglītošanās potenciālu.

 

Direktora vadība ir izšķiroša visas skolas huligānisma jautājumu politikas attīstīšanā un ieviešanā.  Šādu politiku ir jāizveido kopā ar skolas darbiniekiem, kuri tieši vai netieši ir iesaistīti izglītošanā, kā arī kopā ar vecākiem un audzēkņiem.  Par jauniešu jautājumiem atbildīgie darbinieki var sniegt tālākus pierādījumus par huligānismu ārpus skolas vides.

 

Visām iesaistītajām pusēm ir skaidri jāizprot politikas mērķi, noteikumi un nolūki.

 

Ko var darīt skola, lai novērstu huligānismu?

Skolas politika par huligānismu ir visefektīvākā, kad tā tiek ieviesta atmosfērā, kur novērojamas rūpes un cieņa pret citiem, un tai vajadzētu būt daļai no cilvēku palīdzības cits citam.  Ir jādara skaidrs tas, ka huligāniska uzvedība skolā nav pieņemama.  Audzēkņus ir jāiedrošina ziņot par starpgadījumiem un uzņemties atbildību par citu audzēkņu labklājību.  Skolas personāls ir atbildīgs par pozitīvas atmosfēras un drošas vides veidošanu, parādot pozitīvu piemēru.

 

  1. Apzinīguma celšana (piemēri)

(i) Huligānisma jautājumu politikai ir jābūt daļai no skolas disciplīnas politikas.

(ii) Tai jābūt rakstveida formā un pieejamai ikvienam.

(iii) Vadītājiem būtu jāpārrauga visas skolas politikas izveidošana un ieviešana.

(iv) Problēmu apzināšanas dienai skolas darbiniekiem būtu jābūt vienam no pirmajiem semināriem, ko būtu nepieciešams organizēt.

(v) Tam varētu sekot problēmu apzināšanas diena no audzēkņu puses, piemēram, ar plakātiem, anketām utt.

(vi) Vakars, ko organizētu Vecāku un skolotāju asociācija (Parents Teachers Association (PTA)), varētu skolai sniegt iespēju iesaistīt vecākus.

(vii) Varētu izstrādāt Programmu sabiedrības problēmu apzināšanai, piemēram, līdztekus māsiņu/baznīcas, policijas/jauniešu grupām.

Mācību plāna aktivitātes var spēlēt nenovērtējamu lomu jauniešu apzinīguma veidošanā - piemēram, angļu valoda, teātris, sociālās zinātnes, fiziskā audzināšana, veselības mācība, skolas asambleja, EMU un Kidscape/Stay Safe programmas.

     2.   Pārraudzība

(i) Huligānisma "vājo vietu" stingra uzraudzība.

(ii) Vecākie audzēkņi var uzņemties atbildību.

(iii) Pārliecinieties, lai skolas personāls būtu apmācīts un tiesīgs (īpaši personāls, kas nav tieši iesaistīts izglītošanā) veikt savus pienākumus efektīvā veidā.

(iv) Sazinieties ar autobusu pakalpojumu uzņēmumiem sakarā ar skolas politiku.

(v) "Plūstošā grafika" pusdienu laiki.

(vi) Nodrošiniet "atpūtas telpu" pirmā mācību gada audzēkņiem.

(vii) "Plūstošā grafika" zvana laiki.  Samaziniet lauku ap skolu.

(vii) Sadaliet spēļu laukumu mazākās spēļu vietās.

(ix) Piedāvājiet atsevišķas tualetes telpas jaunākajiem un vecākajiem audzēkņiem.

(x) Pozitīva spēle - to iespējams uzraudzīt brīvprātīgajiem.

    3.    Reģistrēšanas procedūra

(i) Ir nepieciešama reģistrēšanas procedūra, lai piefiksētu visus huligānisma gadījumus.  (Vēlama standarta veidlapa.)

(ii) Detalizētu arhīvu būtu nepieciešams veikt noteiktai personai par aktuālajiem un/vai nopietnajiem gadījumiem.

(iii) Par nopietniem gadījumiem ir nepieciešams ziņot.

(iv) Iesaistīto bērnu vecāki ir jāinformē, lai tie sniegtu atbalstu saviem bērniem un skolai.

(v) Vecākiem jāzina, ar kuru personu kontaktēties sakarā ar jebkuru huligānisma gadījumu, kas tiem ir zināms.

(vi) Jebkuru ievainojumu fotografēšana.  Informēt policiju par nopietniem jautājumiem.

Kādu atbalstu / palīdzību skola var piedāvāt huligānisma upuriem?

  • Pārlieciniet upuri un vecākus, ka jautājums tiek uztverts nopietni un ka tas tiek risināts.

  • Pēc iespējas ātrāk tiecieties ar upuri.  Pieprasiet rakstisku liecību par notikušo.  Vajadzības gadījumā sniedziet vadlīnijas - kur/kas/kad ir noticis?

  • Tiecieties ar individuālajiem lieciniekiem un centieties iegūt skaidrāku priekšstatu

  • Palīdziet upurim plānot pašaizsardzības stratēģijas un atbildes rīcību, ja atgadījums atkārtotos vēlreiz.

  • Esiet ar upuri draugos.  Lūdziet, lai kāds vecāks bērnam kļūtu tam par aizstāvi vai "ēnu".

  • Izmantojot mācību aktivitātes, atjaunojiet bērna pašpārliecinātību, piemēram, teātris, dzeja, Kidscape programma utt.

  • Parādiet, ka tiek veikta noteikta rīcība - piemēram, parunājiet ar huligānu un lieciet tam saprast, ka šāda uzvedība nav pieņemama.

  • Pārskatīšanas datums: Vienojieties par tikšanos ar upuri neilgā laika posmā pēc abpusējas vienošanās, lai pārskatītu situāciju.

  • Ja iespējams, nosūtiet pie cita speciālista, piemēram, psihologa, klīniskās medicīnas darbinieka, izglītības un labklājības vai jaunatnes dienesta.

 

Kādu atbalstu / palīdzību skola var piedāvāt huligānismā vainīgajai personai?

  • Tiecieties ar huligānu un tā vecākiem, cik ātri vien iespējams.  Pieprasiet rakstisku liecību par notikušo (Kur, kas un kad.)

  • Uzsveriet, ka tieši šāda uzvedība ir nepieņemama un nevis audzēknis.

  • Iesakiet pieņemamas uzvedības formas un izceliet jebkuru labu uzvedību, ko audzēknis jau ir parādījis.

  • Atbildība par jebkuru kaitējumu/ievainojumu/bojājumu huligānam ir jāatzīst, kā arī jāuzņemas kompensācijas sniegšana.

  • Izstrādājiet mācību plānu tā, lai akcentētu pieņemamu uzvedību.  Sazinieties ar citām iestādēm - skolu psihologu, klīniskās medicīnas darbinieku, sociālajiem dienestiem, pusaudžu nodaļu, jaunatnes dienestu.

  • Vienojieties par to, ka ir jārīkojas: Informējiet huligānu, ka viņa/viņas uzvedība tiks cieši novērota.

  • Pārskatīšanas datums: Vienojieties ar huligānu par tikšanos pēc neilga laika, jo iespējams ka viņam/viņai būs nepieciešams atbalsts sakarā ar pozitīvu uzvedību.

  • Ja nepieciešams, ir iespējams nosūtīt pie citiem speciālistiem.

 

Ko es varu darīt, ja skolas reakcija mani neapmierina?

Huligānisms ir aktuāls jautājums gan primārajā, gan tālākajā izglītībā.  Cerams, ka skaidras politikas dokuments un pilnīga visu iesaistīto profesionāļu apņemšanās kalpos tam, lai palielinātu apzinīgumu un izpratni visā sabiedrībā un tādējādi palīdzēs dot pretsitienu šai problēmai.

 

Vecākiem, kuri ar šiem pasākumiem nav apmierināti, pirmkārt, vajadzētu 

 

  • Sazināties ar skolas direktoru, lai apspriestu savas bažas.  Ja neapmierinātība turpinās, tad

  • Sazināties ar skolas Vadītāju padomes priekšsēdētāju;

  • Sazināties ar Izglītības un bibliotēku padomes Izglītības labklājības dienestu;

  • Izmantot jebkuru neatkarīgu padomu no jebkuras citas aģentūras, piemēram, Bērnu likumu centra.

 

Kāda cita palīdzība vēl ir pieejama?

 

  • ABC (Prethuligānisma kampaņa (Anti-Bullying Campaign)) - 071 378 1146, no pirmdienas līdz piektdienai, no 9:30 līdz 17:00.

  • Bērnu līnija (Childline) 0800 1111

  • Kidscape 071 730 3300

  • Bērnu likumu centrs (Children’s Law Centre) 028 9024 5704

  • NICCY - Ziemeļīrijas komisārs bērnu un jauniešu jautājumos (Northern Ireland Commissioner for Children and Young People)

  • Citi vietējie pieejamie pakalpojumi:

 

 

    • Izglītības un labklājības dienests (Education Welfare Service) - Izglītības un bibliotēkas padome

    • Sociālo pakalpojumu departaments (Social Services Department)

    • Samarieši

    • Glābiet bērnus (Save the Children)

    • NSPCC

    • Bernardieši

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Please Rate This Page!